olda

(om, oli)

būt, atrasties

ei ole vägid – nav spēku

ende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādi

keda völ ei ole? – kā vēl nav?

lehtik om škapas – burtnīca ir skapī

lidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrauta

lumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusis

meile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domas

mi nece om? – kas tas ir?

minai ei ole unt – man nenāk miegs

minä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!

mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbinieki

olda hengiš – būt dzīvam

olda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)

olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgam

olda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklī

olda ligos – mirkt

olda mel’he – patikt, būt pa prātam

olda näl’gäs – badoties

olda oiktal kädel – būt pa labai rokai

olda opalas – skumt

olda ridas – strīdēties

olda rindal – būt blakus

olda sires – būt blakus

olda vaitti – klusēt

olda valdas – būt pie varas

olda ühtes – būt kopā

olda ülenpäiš – lepoties

ole hüvä – lūdzu, esi tik labs

ole vaitti! – klusē!; klusu!

olen Kurbaspäi – esmu no Kurbas

olen Rigaspäi – esmu no Rīgas

olgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labi

olin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadīt

om jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārā

ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darīt

olda kenen-ni valdas – būt kāda varā

olda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm